Visbiežāk cilvēki par daudz dimensiju domāšanu uzskata kāda objekta izskatīšanu no dažādām pusēm.
Tas nebūs līdz galam precīzi. Daudz dimensiju domāšana drīzāk ir kāda objekta vienas un tas pašas puses aplūkošana ar vairākiem domāšanas veidiem. Tas atšķiras no viena domāšanas veida izmantošanas vairāku objekta pušu izpētes.
Piemēram, mēs varam pētīt zupu no "dažādām pusēm" ar vienu instrumentu, piemēram, skrūvgriezi, bet var arī ar trīs dažādiem instrumentiem, piemēram, skrūvgriezi, karoti un termometru. Dažādu domāšanas instrumentu un stilu izmantošana ir daudz dimensiju domāšanas galvenā ideja.
Katram no mums ir savs jeb dominējošs domāšanas veids, kas radies iedzimto un pieredzē iegūto spēju kopējā ietekmē. Tas atspoguļojas dažādu neironu šūnu hipertīklu attīstībā un mijiedarbībā.
Daudz dimensiju domāšana nozīmē metodiku, kura izmanto dažādu neironu tīklu ansambļu specifiku kvalitatīvāko lēmumu pieņemšanai un lielāka rezultāta sasniegšanai.
Barikāžu laikā ārkārtīgi nozīmīgs bija žurnālistu darbs. Operativitātes ziņā galvenais informācijas izplatīšanas kanāls tolaik bija Latvijas Radio, bet TV žurnālistiem un operatoriem bija svarīgi dokumentēt notikumus un parādīt tos gan Latvijas skatītājiem, gan sūtīt uz ārvalstīm. Latvijas neatkarības pretinieki dažādi centās izplatīt nepatiesu un sagrozītu informāciju, arī panākt to, ka patiesība par notikumiem Baltijas valstīs, netiek parādīta Centrālajā televīzijā Maskavā - “Ostankino” kanālā, kas tagad zināms kā Pirmais kanāls.
Šajā kanālā savulaik kā alternatīva ziņu raidījumam “Laiks” (“Vremja”) , tika veidota arī informatīva programma ”Televīzijas ziņu dienests” (TCH - Телевизионная служба новостей), kuros savu karjeru sāka vēlāk tik populārie neatkarīgie žurnālisti Tatjana Mitkova, Dmitrijs Kiseļevs un citi. Materiālus šim raidījumam no Rīgas tolaik veidoja žurnālists Sergejs Ancupovs. Mūsu arhīvā atrodams Sergeja sižets, ko viņš veidoja šīm ziņām 1991. gada 16.janvārī. Tajā viņš raksturo saspringto situāciju Latvijā un uzsver, ka neraugoties uz apstākļiem, parlaments un valdība bauda milzīgu tautas atbalstu.
Vai kas tāds būtu iespējams arī šodien? Noskatieties Sergeja pārdomas pirms 30 gadiem un tagad.
Web page was built with Mobirise